Jaunumi

Kopš vasaras vidus LHEI kļuvis par dalībnieku apvienībā "Nordic Testbed Network", kurā uzsvars likts uz kopīgu darbu bioekonomikas digitalizēšanai. Digitalizācijas risinājumu pārbaudes vietas (= testbeds) tiek piedāvātas vidiem apvienības dalībniekiem, tādējādi palielinot izpratni par šo vietu nozīmi un veicinot zināšanu un tehnoloģiju apmaiņu starp valstīm. Kaut arī apvienību uztur Ziemeļvalstu organizācijas, tajā tiek aicinātas iesaistīties arī Baltijas valstu institūcijas. Ar LHEI kā jaunu "Nordic Testbed Network" dalībnieku iepazīstina jaunākais apvienības informatīvais biļetens - https://nordictestbednetwork.se/2021/08/25/join-us-in-welcoming-two-new-testbeds-to-the-network/

21. augustā Latvijas Hidroekoloģijas pārstāvji piedalīsies trijos pasākumos, kuros stāstīs, rādīs un paskaidros par Baltijas jūru, kā arī par mikroplastmasas piesārņojuma problēmu. Zvejniekciema ostas svētki Skultes ostā, pasākums ma-DARA Ziemupes jūrmalā un sarunu  festivāls LAMPA Cēsīs būs sestdienas "lauka darbi":

https://saulkrasti.lv/jaunumi/kultura/aicinam-uz-ostas-svetkiem-zvejniekciema/

https://www.facebook.com/pasakumsmadara/photos/gm.855866678651589/3965053436951365/

Lai pētītu farmaceitiski aktīvo vielu piesārņojumu notekūdeņos un ūdenstilpēs Latvijā un Lietuvā kopīga projekta ietvaros gandrīz divus gadus strādās abu valstu zinātnieki un eksperti. Projekta “Farmaceitiskās vielas notekūdeņos – daudzums, ietekmes un iespējas to samazināšanai” (MEDWwater) finansē Eiropas Savienība (ES) un tā viens no galvenajiem mērķiem ir meklēt risinājumu zāļu izraisītā piesārņojuma samazināšanai.

Kādi izpētes darbi un kāpēc tie tiek veikti LIFE projekta REEF ietvaros, kā arī skolēnu iepazīstināšana ar Baltijas jūras iemītniekiem nesen atspoguļota divos TV sižetos Kurzemes TV un TV3 raidījumā "900 sekundes". Ar sižetiem var iepazīties - https://www.liepajniekiem.lv/tv-kurzeme/sizeti/zinatnieki-30-metru-dziluma-peta-baltijas-juras-biotopus/ un https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/dabas-izpetes-nometne-berniem-un-jauniesiem-iespeja-iepazit-latvija-sastopamus-udens-iemitniekus/#related

PostDoc granta mobilitātes aktivitātes (Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekts 1.1.1.2/16/I/001, pētniecības pieteikuma nr. Nr. 1.1.1.2/VIAA/3/19/465) ietvaros LHEI pētniece Evita Strode nedēļu pavada Igaunijā, kur kopā ar Igauņu kolēģiem tiek ievāktas piekrastē mītošās (gan smiltīs, gan aļģu audzēs) sānpeldes, kurām laboratorijā tiek noteikta embriju attīstības kvalitāte. Biomarķieru metodes (to skaitā reprodukcijas attīstības kvalitāti) pielietošana palīdz noteikt toksikantu ietekmi jau zemākajos bioloģiskajos līmeņos, lai noteiktu vides kvalitātes stāvokli un piesārņojuma ietekmi uz bioloģiskajiem resursiem. Iegūtā pieredze un zināšanas tiks pielietotas Rīgas līča piekrastes apsekošanai.
COST Action CA18238 “Eiropas starpdisciplinārā tīkla platforma jūras biotehnoloģijā - Ocean4Biotech” organizētajā hacotron pasākumā 10.07-11.07.2021. ar komandu “Clean ocean” piedalījās institūta pētniece Evita Strode. Divu dienu hakotrona marotonā tika iegūta pieredze komandas darbā un sagatavoti četri prasītie ziņojumi un video materiāls (https://youtu.be/xFm4iily2Go). Iegūtā pieredze un ieguldītais darbs atspoguļojās labos rezultātos (godalgotā II vieta), gan ekspertu vērtējumā, gan arī citu zinātnieku novērtējumā.
Tīklošanas pasākums tika veikts projekta 1.1.1.2/16/I/001, pētniecības pieteikuma nr. Nr. 1.1.1.2/VIAA/3/19/465 aktivitātes ietvaros.

Jūs gaida 22 jautājumi par trim dažādām ūdens vides pētījumu tēmām. Atbildēšana neaizņems vairāk par 25 minūtēm, viktorīna būs pieejama līdz plkst. 22.00, 30.04.21. Tā kā uzvarētājam ir paredzēta balva, lūdzu pirms viktorīnas uzsākšanas atsūtiet savu e-pasta adresi un lietotājvārdu, kuru izmantosiet viktorīnā, uz Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt. Dalībnieku skaits ir ierobežots!  Saite uz viktorīnu šeit - https://kahoot.it/challenge/04641189?challenge-id=9de607a0-72b8-491d-bae4-47316258debf_1619768854355

Mierīgais laiks jūrā atļauj Latvijas Hidroekoloģijas institūta komandai aktīvi veikt ieplānotos lauku darbus - arī 15. un 16. jūlijā kārtējo reizi Rīgas līcī ievākti hidroloģijas, hidroķīmijas un planktona paraugus Latvijas Vides aizsardzības fonda administrācijas finansētā projektā Nr. 1-08/191/2020 (aka D4). Paraugu ievākšanu plānots turpināt līdz septembra vidum, un tad tiks uzsākta datu analīze un barības tīkla aprēķini, lai novērtētu mazāko organismu lomu un nozīmi oglekļa plūsmās. 

Latvijas Hidroekoloģijas institūts ir dalībnieks EU4Ocean tīklā, kura mērķis ir veicināt sabiedrības izpratni par pasaules jūru un okeānu daudzveidību un kādēļ ir svarīgi aizsargāt šīs ekosistēmas. EU4Ocean platformas biedru pulkā ir dažādas organizācijas un institūcijas, kuras apvienojas kopīgās kampaņās un projektos, tādā veidā palīdzot izplatīt ziņas par aktuālo jūras pētniecībā. Sīkāka informācija par šo platformu, citiem tās biedriem un aktuālitātēm pieejama šeit: https://ej.uz/EU4Ocean

Kā labs piemērs minama iniciatīva “The Marine Diaries”. Šī projekta mājaslapā https://www.themarinediaries.com/marine-ecosystem-diaries  tiek apkopoti noderīgi materiāli par dažādiem jūras dzīvotņu tipiem pasaulē (informācija ir angļu valodā). Tur var atrast noderīgu informāciju un faktus par, piemēram, koraļļu rifiem, zemūdens mežiem un dziļūdens hidrotermiskajām atverēm. Šie materiāli var lieti noderēt mācību nolūkiem vai kalpot par iedvesmu.

Latvijas Hidroekoloģijas institūts apsveic Aneti Fedorovsku,  Andu Prokopoviču, Lieni Spilvu, Ļubovu Baraškovu un  Martu Baroni ar maģistra grāda iegūšanu, savukārt Sintiju Bušmani un Sandu Svipstu - ar bakalaura diploma saņemšanu. Prieks, ka akadēmisko zināšanu līmenis institūtā pieaug!

 

13. aprīlī, ERAF projekta Nr. 1.1.1.4/17/I/008 "Pētniecības infrastruktūras attīstīšana viedās specializācijas jomās un institucionālās kapacitātes stiprināšana Daugavpils Universitātē" ietvaros, LHEI piegādāts mikroautobuss Renault Master ar pārvietojamās laboratorijas aprīkojumu. Savukārt 14. aprīlī savu pirmo izmēģinājuma peldējumu veica jaunais kuteris, kas ļoti piemērots piekrastes zemūdens biotopu apsekošanai.

Eiropas sadarbības tīkls jūras novērojumu datu glabāšanas un apmaiņas jomā ar specializāciju ķīmijas datos - EMODnet Chemistry - ir sagatavojis informatīvu videomateriālu jebkuram interesentam, materiāls pieejams šeit - https://www.youtube.com/watch?v=4NobECD4k18 Latvijas Hidroekoloģijas institūts ir ilglaicīgs partneris šajā sadarbības tīklā.

LHEI vadošās pētnieces Ingrīdas Andersones sniegtā intervija Latvijas radio 1 par LIFE REEF projektā plānoto rifu un smilšu sēkļu apsekošanu būs dzirdama ceturtdien, 1. aprīlī (bez jokiem), raidījumā "Labrīt", plkst. 8.45. Pēcāk klausāma portālā lsm.lv.

15. jūnijā plkst. 10-13.30 tiešsaistē notiks ar jūras bioekonomiku saistīto pušu diskusija par šī ekonomikas veida attīstības iespējām Latvijā. Pasākumā piedalīsies valsts pārvaldes, zinātnisko institūciju un uzņēmējdarbības pārstāvji, daloties gan ar informāciju, gan pieredzes stāstiem, kā arī apspriežot iespējamos tālākos soļus. Pasākumu organizē Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar Latvijas Hidroekoloģijas institūtu. Pasākuma programma šeit - https://www.kurzemesregions.lv/wp-content/uploads/2021/06/BIOEKONOMIKAS-PAS%C4%80KUMA-PROGRAMMA.pdf

Reģistrācija pasākumam obligāta - https://us02web.zoom.us/meeting/register/tZAkcu-vrD0jE9Crmqyh7SdBI_FknzbraSFl

Par to, kas plānots projektā LIFE REEF, plašākai publikai paredzēts stāstīt 24. martā, tiešsaistē, uzsākšanas semināra laikā. Pieteikšanās semināram līdz 21. martam, aicināts ikviens interesents! Pieteikšanās veidlapa un semināra programma atrodama šeit - https://reef.daba.gov.lv/public/lat/jaunumi/12/

Pagājušajā nedēļā sākti lieli darbi – studenšu korporācija Selga un Latvijas Hidroekoloģijas institūts  kopīgiem spēkiem īstenos projektu ar mērķi pirmo reizi Latvijā izpētīt un kartēt, kāds ir mikroplastmasas piesārņojums piekrastes smiltīs Baltijas jūras piekrastē visā tās garumā no Papes līdz Ainažiem.

Visas vasaras garumā (jūnija, jūlija un augusta mēnešos) katru nedēļu notiks paraugu ievākšana 25 Latvijas pludmalēs. Tiks ievāktas, sijātas un skalotas smiltis, tālāk apstrādātas laboratorijā, lai noteiktu kādas un cik daudz tur ir mikroplastmasas daļiņas. Pirmo paraugu apstrāde no Vecāķu un Daugavgrīvas pludmalēm liecina, ka mikroplastasa pludmales smiltīs ir, gan putuplasta gabaliņu, gan sintētisko šķiedru veidā.

Pētījuma finansiālais nodrošinājums – studenšu korporācijas Selga ziedojumi, kā arī LHEI tehniskais atbalsts. Pētījuma metodoloģiskie risinājumi tapuši Eiropas Reģionālās attīstības fonda 1.1.1.2/16/I/001, pētniecības pieteikuma numurs 1.1.1.2/VIAA/2/18/359 projekta ietvaros.

Eiropas Savienības vides un klimata pasākumu programmas LIFE projektam "Jūras aizsargājamo biotopu izpēte un nepieciešamā aizsardzības stāvokļa noteikšana Latvijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā"  jeb LIFE REEF 2021. gadā paredzēts uzsākt plašu jūras aizsargājamo biotopu Smilts sēkļi jūrā un Akmeņu sēkļi jūrā stāvokļa apzināšanuProjekta partneri ir tikai Latvijas institūcijas, vadošais partneris - Dabas aizsardzības pārvalde, partneros bez LHEI arī vēl zinātniskais institūts "BIOR". Vairāk informācijas par projektu un tā aktivitātēm - https://reef.daba.gov.lv/public/lat/

 

3.-7. jūnijā projektā "Jūras aizsargājamo biotopu izpēte un nepieciešamā aizsardzības stāvokļa noteikšana Latvijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā" jeb LifeREEF LHEI komanda, izmantojot Klaipēdas Universitātes burinieku "Brabander", veica dziļo sēkļu apsekojumus Latvijas EEZ - gan filmējot, gan nirstot un veicot tiešos novērojumus. Darbu plāna veiksmīgai izpildei ļoti palīdzēja labie laika apstākļi!

2021.gada Latvijas Universitātes 79. starptautiskajā zinātniskajā konferencē, kas norisinājās tiešsaistē, LHEI kopumā piedalījies ar 6 prezentācijām trijās konferences apakšsekcijās.

Apakšsekcijā “Ekosistēmas un ugunsgrēki”, Inta Dimante-Deimantoviča 28. janvārī uzstājās ar prezentāciju “Microplastic waste accumulation in lake sediments”. Prezentācijas līdzautoros arī LHEI zinātniskās asistentes Marta Barone un Natālija Suhareva.  5. februārī apakšsekcijā “Vides un ilgtspējīgas attīstības pārvaldība” Reinis Kostanda piedalījās ar ziņojumu “Vides pārvaldības pārskats Kandavas novada pašvaldībā”. Savukārt 9. februārī apakšsekcijā “Latvijas ūdeņu vides pētījumi un aizsardzība”  LHEI zinātnieki iepazīstināja konferences dalībniekus ar trīs prezentācijām: (1) Anete Fedorovska, Māra Kostanda, Solvita Strāķe, Ingrīda Puriņa “Dominējošo sūneņu (Bryozoa) sugu taksonomiskā sastāva analīze Latvijas ūdeņos”, (2) Liene Spilva, Ingrīda Puriņa “Monitoringa metožu izstrāde cietās grunts biotopiem Baltijas jūrā” un (3) Evita Strode, Ieva Bārda “Rīgas līča ekoloģiskā stāvokļa novērtējums izmantojot biomarķieru aktivitāti bentosa organismos – sānpeldēs un gliemenēs”. Rita Poikāne bija līdzautore institūta BIOR prezentācijai “Dzīvsudraba piesārņojums pelēkā roņa Halichoerus grypus audos Baltijas jūrā”.

Ko darīt ar jūras krastā izskalotajām aļģēm, kas bieži šķiet traucēklis, bet patiesībā ir resurss, tiks diskutēts Kurzemes plānošanas reģiona organizētajā vebinārā 25. maijā. Vebinārs iepazīstinās ar Interreg Baltijas jūras reģiona programmas projekta GRASS rezultātiem, kā arī būs iespējams uzzināt par Latvijā notiekošo aļģu izmantošanas jomā. Ar prezentācijām no LHEI kā GRASS projekta partnera piedalās pētniece Ieva Bārda. Vairāk informācijas par vebināru - https://www.kurzemesregions.lv/aicinam-uz-juras-makroalgu-temai-veltitu-zoom-vebinaru/

JPI Oceans un JPI Climate kopīgi finansētajam projektam CE2COAST, kurā LHEI ir partneros, radīta arī informatīva mājas lapa papildus jau pieejamajiem profiliem Twitter un Facebook - www.ce2coast.com Projekta ambīcija ir sniegt nopietnu ieguldījumu klimata izmaiņu ietekmes izpratnē un prognozēšanā tieši reģionālajās jūrās un to piekrastēs, lai pielāgošanās un ietekmes mazināšanas stratēģijas darbotos efektīvi.  

21. maijā, Eiropas Jūras dienai 2021 veltītajā tiešsaistes seminārā "Zināšanu uzlabošana jūras vides aizsardzībai" LHEI pārstāvji informēs par trim aktualitātēm jūras vides pētījumos savās prezentācijās. Seminārā, kuru organizē Baltijas Vides forums, būs iespējams uzzināt par kopējo jūras vides stāvokli (Juris Aigars), invazīvās sugas apaļā jūrasgrunduļa ietekmi uz aizsargājamiem jūras biotopiem (Ingrīda Andersone) un kas darāms, lai samazinātu mikroplastmasas daļiņu nokļūšanu jūrā (Ieva Putna-Nīmane). Vairāk par semināru - https://www.bef.lv/aicinam-uz-juras-dienas-seminaru/

Šā gada 29. decembrī plkst 14:00 Latvijas Hidroekoloģijas institūts organizē vebināru Rekomendācijas mikroplastmasas piesārņojuma klātbūtnes noteikšanai un analīzei saldūdeņos”. Aicināti piedalīties eksperti, pētnieki un citi interesenti.

Noslēdzoties aprīlim, uzsākti lauku darbi Latvijas Vides aizsardzības fonda administrācijas finansētā projektā Nr. 1-08/191/2020. Projekta mērķis ir izveidot pelaģiāles barības tīkla enerģijas plūsmu budžetu, ko izmantot kā instrumentu barības tīkla stāvokļa novērtēšanai. 

28. un 29. aprīlī LHEI komanda devās Rīgas līcī ievākt hidroloģijas, hidroķīmijas un planktona paraugus, lai sīkāk iedziļinātos mazo ūdens iemītnieku savstarpējās attiecībās. Tās nudien ir sarežģītas!

Vairāk informācijas par projektu: https://lvafa.vraa.gov.lv/projects/1-08_191_2020

Latvijas Hidroekoloģijas institūts nodod publiskai apspriešanai Vides pārskata projektu Stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma ietvaros, kas sagatavots Rīcības programmai Eiropas Jūrlietu un Zivsaimniecības fonda atbalsta ieviešanai Latvijā 2021. – 2027. gadam. Komentārus un ieteikumus lūdzu sūtīt uz Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt. līdz 2021. gada 15. janvārim. Vides pārskata projekts pieejams šeit.

Ciešākie sadarbības partneri

  • Latvijas Universitāte

  • Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs

  • Nacionālo Bruņoto spēku Jūras spēku flotile

  • Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts (BIOR) 

  • ... pārējie.

Kontakti

Voleru iela 4, LV-1007, Rīga.

E-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.
Datu aizsardzības speciālists Aleksandra Ivanova: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.

Šī mājas lapa izmanto Sīkdatnes, apmeklējot to Jūs piekrītat to izmantošanai.