Jaunumi

Daugavpils Universitāte (DU) izsludina 2. doktorantūras grantu konkursu. Konkursa mērķis ir stiprināt DU akadēmisko personālu stratēģiskās specializācijas jomās, galvenokārt veicinot atjaunotni un virzoties uz jaunā doktorantūras modeļa ieviešanu – uz inovācijām orientētu doktorantūras ietvaru.

Šajā uzsaukumā tiek izsludinātas 12 vietas šādās zinātnes nozaru grupās:

  • Dabaszinātnes – 7 (tostarp 1 pie sadarbības partnera – Daugavpils Universitātes aģentūrā “Latvijas Hidroekoloģijas institūts”);
  • Sociālās zinātnes – 4;
  • Humanitārās un mākslas zinātnes – 1.

Pieteikšanās un dokumentu iesniegšana norisinās līdz 2022. gada 6. janvārim.

Vairāk informācijas: https://du.lv/izsludinats-2-doktoranturas-grantu-konkurss/?fbclid=IwAR0T8bbb1w7iU73gRkXlxCpL0F_Nbx4eiRucHLFJrfIYzHtNy_B67Ayufg0

Doktorantūras grantu konkurss tiek īstenots ESF projekta “Daugavpils Universitātes stratēģiskās specializācijas jomu akadēmiskā personāla profesionālās kompetences stiprināšana 3. kārta” Nr. 8.2.2.0/20/I/003 ietvaros.

30. novembrī tiešsaistē notiek Interreg Baltijas jūras reģiona programmas projekta FanpLESStic-sea noslēguma konference. Tās laikā paredzēts atspoguļot globālās, Eiropas Savienības un Baltijas jūras reģiona perspektīvas mikroplastmasas mazināšanā, kā arī iepazīstināt ar projekta rezultātiem šajā virzienā. Konferences programma šeit un vairāk par pašu projektu var uzzināt - https://www.swedenwaterresearch.se/en/projekt/fanplesstic-2/

Latvijas Hidroekoloģijas institūta pavadošais pasākums Okeāna desmitgades laboratorijai " A Clean Ocean" šo piektdien no plkst. 10.00 tiešsaistē, taču jau tagad var īsā testā noskaidrot savas zināšanas par plastmasu okeānos - https://create.kahoot.it/share/plastics-microplastics-and-the-oceans-are-you-aware/916c0b36-c0e9-4c7c-b424-5fa0e8ee2757

ANO Okeāna desmitgades ietvaros, 19. novembrī plkst. 10.00 notiek Latvijas Hidroekoloģijas institūta, Selga un Pasaules Dabas Fonds tiešsaistes diskusija par mikroplastmasu mūsu pludmalēs, sabiedrības iesaisti un kopīgām pūlēm jūras vides uzlabošanai.

Vairāk informācijas par pasākumu: https://fb.me/e/121ykHXAN

Pasākuma norise saistīta arī ar pēcdoktorantūras pētījuma "Paleo-ekotoksikoloģijas pieeja, lai noteiktu plastmasas daļiņu ietekmi uz saldūdens stūrakmens vēžveidīgo grupas Cladocera funkcionālo un strukturālo daudzveidību (1.1.1.2/VIAA/2/18/359)" izpildi.

 

Šoruden noslēdzas Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2014.-2020. gadam projekts GRASS, kurš bija veltīts iespējām ilgtspējīgai makroaļģu izmantošanai Baltijas jūrā. LHEI informē, ka projekta  rezultāti angļu valodā pieejami https://www.submariner-network.eu/grass mājas lapā, sadaļā Project Outputs, savukārt plaša informācija par projektu latviešu valodā apkopota Kurzemes plānošanas reģiona mājas lapā - https://www.kurzemesregions.lv/projekti/vides-aizsardziba/grass/.

Atgādinām arī, ka brošūra par makroaļģu audzēšanu Baltijas jūrā pieejama šeit.

29. oktobrī tiešsaistē Latvijas Hidroekoloģijas institūts organizēja noslēguma semināru Latvijas Vides aizsardzības fonda finansētajam projektam Nr. 1‑08/56/2020 "Rīgas līča vides stāvokļa novērtēšanas rekomendāciju izstrāde un ieviešana klimata izmaiņu apstākļos, izmantojot vienšūņa Mesodinium rubrum attīstības īpatnības”. Projekts ilga no 2020. gada jūnija līdz 2021. gada septembrim, un salīdzinoši īsā laikā izdevies iegūt gan interesantus rezultātus, gan aprobēt metodi organismu trofijas veida noteikšanai. Seminārā projekta vadītāja Iveta Jurgensone iepazīstināja ar sasniegto un turpmākajiem plāniem, savukārt prezentāciju iespējams aplūkot pielikumā.

Pielikumi:
Download this file (Mesodinium_prezentacija_29_10_21-2.pdf)Mesodinium_prezentacija_29_10_21-2.pdf[Prezentācija]5288 kB

Latvijas Hidroekoloģijas institūts apsveic Aneti Fedorovsku,  Andu Prokopoviču, Lieni Spilvu, Ļubovu Baraškovu un  Martu Baroni ar maģistra grāda iegūšanu, savukārt Sintiju Bušmani un Sandu Svipstu - ar bakalaura diploma saņemšanu. Prieks, ka akadēmisko zināšanu līmenis institūtā pieaug!

 

18.-22. oktobrī Orhūsā, Dānijā notiek 13. Baltijas jūras zinātnes kongress. Latvijas Hidroekoloģijas institūts pārstāvēts ar vienu mutisko referātu un trim stenda referātiem. Aurelijai Armoškaitei uzstāšanās par jūras plānošanas rīku, savukārt divus vakarus stenda referātu sesijās piedalās Evita Strode par sānpelžu saistību ar vides veselību, Anete Fedorovska par apaļā jūrasgrunduļa ietekmi uz rifu biotopiem un Marta Barone par mikroplastmasu Rīgas līcī un Baltijas jūrā. Vairāk par kongresu -  https://conferences.au.dk/bssc2021/

Eiropas sadarbības tīkls jūras novērojumu datu glabāšanas un apmaiņas jomā ar specializāciju ķīmijas datos - EMODnet Chemistry - ir sagatavojis informatīvu videomateriālu jebkuram interesentam, materiāls pieejams šeit - https://www.youtube.com/watch?v=4NobECD4k18 Latvijas Hidroekoloģijas institūts ir ilglaicīgs partneris šajā sadarbības tīklā.

Latvijas Hidroekoloģijas institūts šogad ir partneros MadCity Riga pilsētplānošanas pasākumā “Rīga/Daugava 2026”, kas 29. un 30.septembrī notiek Spīķeru koncertzālē. Pasākuma pilna programma www.madcity.lv
Pirms diviem gadiem stāstījām pilsētplānotājiem par nēģiem - https://straume.lmt.lv/lv/konferences/konferences/lamprey/1041614

15. jūnijā plkst. 10-13.30 tiešsaistē notiks ar jūras bioekonomiku saistīto pušu diskusija par šī ekonomikas veida attīstības iespējām Latvijā. Pasākumā piedalīsies valsts pārvaldes, zinātnisko institūciju un uzņēmējdarbības pārstāvji, daloties gan ar informāciju, gan pieredzes stāstiem, kā arī apspriežot iespējamos tālākos soļus. Pasākumu organizē Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar Latvijas Hidroekoloģijas institūtu. Pasākuma programma šeit - https://www.kurzemesregions.lv/wp-content/uploads/2021/06/BIOEKONOMIKAS-PAS%C4%80KUMA-PROGRAMMA.pdf

Reģistrācija pasākumam obligāta - https://us02web.zoom.us/meeting/register/tZAkcu-vrD0jE9Crmqyh7SdBI_FknzbraSFl

Kopš vasaras vidus LHEI kļuvis par dalībnieku apvienībā "Nordic Testbed Network", kurā uzsvars likts uz kopīgu darbu bioekonomikas digitalizēšanai. Digitalizācijas risinājumu pārbaudes vietas (= testbeds) tiek piedāvātas vidiem apvienības dalībniekiem, tādējādi palielinot izpratni par šo vietu nozīmi un veicinot zināšanu un tehnoloģiju apmaiņu starp valstīm. Kaut arī apvienību uztur Ziemeļvalstu organizācijas, tajā tiek aicinātas iesaistīties arī Baltijas valstu institūcijas. Ar LHEI kā jaunu "Nordic Testbed Network" dalībnieku iepazīstina jaunākais apvienības informatīvais biļetens - https://nordictestbednetwork.se/2021/08/25/join-us-in-welcoming-two-new-testbeds-to-the-network/

Pagājušajā nedēļā sākti lieli darbi – studenšu korporācija Selga un Latvijas Hidroekoloģijas institūts  kopīgiem spēkiem īstenos projektu ar mērķi pirmo reizi Latvijā izpētīt un kartēt, kāds ir mikroplastmasas piesārņojums piekrastes smiltīs Baltijas jūras piekrastē visā tās garumā no Papes līdz Ainažiem.

Visas vasaras garumā (jūnija, jūlija un augusta mēnešos) katru nedēļu notiks paraugu ievākšana 25 Latvijas pludmalēs. Tiks ievāktas, sijātas un skalotas smiltis, tālāk apstrādātas laboratorijā, lai noteiktu kādas un cik daudz tur ir mikroplastmasas daļiņas. Pirmo paraugu apstrāde no Vecāķu un Daugavgrīvas pludmalēm liecina, ka mikroplastasa pludmales smiltīs ir, gan putuplasta gabaliņu, gan sintētisko šķiedru veidā.

Pētījuma finansiālais nodrošinājums – studenšu korporācijas Selga ziedojumi, kā arī LHEI tehniskais atbalsts. Pētījuma metodoloģiskie risinājumi tapuši Eiropas Reģionālās attīstības fonda 1.1.1.2/16/I/001, pētniecības pieteikuma numurs 1.1.1.2/VIAA/2/18/359 projekta ietvaros.

21. augustā Latvijas Hidroekoloģijas pārstāvji piedalīsies trijos pasākumos, kuros stāstīs, rādīs un paskaidros par Baltijas jūru, kā arī par mikroplastmasas piesārņojuma problēmu. Zvejniekciema ostas svētki Skultes ostā, pasākums ma-DARA Ziemupes jūrmalā un sarunu  festivāls LAMPA Cēsīs būs sestdienas "lauka darbi":

https://saulkrasti.lv/jaunumi/kultura/aicinam-uz-ostas-svetkiem-zvejniekciema/

https://www.facebook.com/pasakumsmadara/photos/gm.855866678651589/3965053436951365/

3.-7. jūnijā projektā "Jūras aizsargājamo biotopu izpēte un nepieciešamā aizsardzības stāvokļa noteikšana Latvijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā" jeb LifeREEF LHEI komanda, izmantojot Klaipēdas Universitātes burinieku "Brabander", veica dziļo sēkļu apsekojumus Latvijas EEZ - gan filmējot, gan nirstot un veicot tiešos novērojumus. Darbu plāna veiksmīgai izpildei ļoti palīdzēja labie laika apstākļi!

Lai pētītu farmaceitiski aktīvo vielu piesārņojumu notekūdeņos un ūdenstilpēs Latvijā un Lietuvā kopīga projekta ietvaros gandrīz divus gadus strādās abu valstu zinātnieki un eksperti. Projekta “Farmaceitiskās vielas notekūdeņos – daudzums, ietekmes un iespējas to samazināšanai” (MEDWwater) finansē Eiropas Savienība (ES) un tā viens no galvenajiem mērķiem ir meklēt risinājumu zāļu izraisītā piesārņojuma samazināšanai.

Ko darīt ar jūras krastā izskalotajām aļģēm, kas bieži šķiet traucēklis, bet patiesībā ir resurss, tiks diskutēts Kurzemes plānošanas reģiona organizētajā vebinārā 25. maijā. Vebinārs iepazīstinās ar Interreg Baltijas jūras reģiona programmas projekta GRASS rezultātiem, kā arī būs iespējams uzzināt par Latvijā notiekošo aļģu izmantošanas jomā. Ar prezentācijām no LHEI kā GRASS projekta partnera piedalās pētniece Ieva Bārda. Vairāk informācijas par vebināru - https://www.kurzemesregions.lv/aicinam-uz-juras-makroalgu-temai-veltitu-zoom-vebinaru/

Kādi izpētes darbi un kāpēc tie tiek veikti LIFE projekta REEF ietvaros, kā arī skolēnu iepazīstināšana ar Baltijas jūras iemītniekiem nesen atspoguļota divos TV sižetos Kurzemes TV un TV3 raidījumā "900 sekundes". Ar sižetiem var iepazīties - https://www.liepajniekiem.lv/tv-kurzeme/sizeti/zinatnieki-30-metru-dziluma-peta-baltijas-juras-biotopus/ un https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/dabas-izpetes-nometne-berniem-un-jauniesiem-iespeja-iepazit-latvija-sastopamus-udens-iemitniekus/#related

21. maijā, Eiropas Jūras dienai 2021 veltītajā tiešsaistes seminārā "Zināšanu uzlabošana jūras vides aizsardzībai" LHEI pārstāvji informēs par trim aktualitātēm jūras vides pētījumos savās prezentācijās. Seminārā, kuru organizē Baltijas Vides forums, būs iespējams uzzināt par kopējo jūras vides stāvokli (Juris Aigars), invazīvās sugas apaļā jūrasgrunduļa ietekmi uz aizsargājamiem jūras biotopiem (Ingrīda Andersone) un kas darāms, lai samazinātu mikroplastmasas daļiņu nokļūšanu jūrā (Ieva Putna-Nīmane). Vairāk par semināru - https://www.bef.lv/aicinam-uz-juras-dienas-seminaru/

PostDoc granta mobilitātes aktivitātes (Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekts 1.1.1.2/16/I/001, pētniecības pieteikuma nr. Nr. 1.1.1.2/VIAA/3/19/465) ietvaros LHEI pētniece Evita Strode nedēļu pavada Igaunijā, kur kopā ar Igauņu kolēģiem tiek ievāktas piekrastē mītošās (gan smiltīs, gan aļģu audzēs) sānpeldes, kurām laboratorijā tiek noteikta embriju attīstības kvalitāte. Biomarķieru metodes (to skaitā reprodukcijas attīstības kvalitāti) pielietošana palīdz noteikt toksikantu ietekmi jau zemākajos bioloģiskajos līmeņos, lai noteiktu vides kvalitātes stāvokli un piesārņojuma ietekmi uz bioloģiskajiem resursiem. Iegūtā pieredze un zināšanas tiks pielietotas Rīgas līča piekrastes apsekošanai.

Noslēdzoties aprīlim, uzsākti lauku darbi Latvijas Vides aizsardzības fonda administrācijas finansētā projektā Nr. 1-08/191/2020. Projekta mērķis ir izveidot pelaģiāles barības tīkla enerģijas plūsmu budžetu, ko izmantot kā instrumentu barības tīkla stāvokļa novērtēšanai. 

28. un 29. aprīlī LHEI komanda devās Rīgas līcī ievākt hidroloģijas, hidroķīmijas un planktona paraugus, lai sīkāk iedziļinātos mazo ūdens iemītnieku savstarpējās attiecībās. Tās nudien ir sarežģītas!

Vairāk informācijas par projektu: https://lvafa.vraa.gov.lv/projects/1-08_191_2020

COST Action CA18238 “Eiropas starpdisciplinārā tīkla platforma jūras biotehnoloģijā - Ocean4Biotech” organizētajā hacotron pasākumā 10.07-11.07.2021. ar komandu “Clean ocean” piedalījās institūta pētniece Evita Strode. Divu dienu hakotrona marotonā tika iegūta pieredze komandas darbā un sagatavoti četri prasītie ziņojumi un video materiāls (https://youtu.be/xFm4iily2Go). Iegūtā pieredze un ieguldītais darbs atspoguļojās labos rezultātos (godalgotā II vieta), gan ekspertu vērtējumā, gan arī citu zinātnieku novērtējumā.
Tīklošanas pasākums tika veikts projekta 1.1.1.2/16/I/001, pētniecības pieteikuma nr. Nr. 1.1.1.2/VIAA/3/19/465 aktivitātes ietvaros.

Jūs gaida 22 jautājumi par trim dažādām ūdens vides pētījumu tēmām. Atbildēšana neaizņems vairāk par 25 minūtēm, viktorīna būs pieejama līdz plkst. 22.00, 30.04.21. Tā kā uzvarētājam ir paredzēta balva, lūdzu pirms viktorīnas uzsākšanas atsūtiet savu e-pasta adresi un lietotājvārdu, kuru izmantosiet viktorīnā, uz Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt. Dalībnieku skaits ir ierobežots!  Saite uz viktorīnu šeit - https://kahoot.it/challenge/04641189?challenge-id=9de607a0-72b8-491d-bae4-47316258debf_1619768854355

Mierīgais laiks jūrā atļauj Latvijas Hidroekoloģijas institūta komandai aktīvi veikt ieplānotos lauku darbus - arī 15. un 16. jūlijā kārtējo reizi Rīgas līcī ievākti hidroloģijas, hidroķīmijas un planktona paraugus Latvijas Vides aizsardzības fonda administrācijas finansētā projektā Nr. 1-08/191/2020 (aka D4). Paraugu ievākšanu plānots turpināt līdz septembra vidum, un tad tiks uzsākta datu analīze un barības tīkla aprēķini, lai novērtētu mazāko organismu lomu un nozīmi oglekļa plūsmās. 

Latvijas Hidroekoloģijas institūts ir dalībnieks EU4Ocean tīklā, kura mērķis ir veicināt sabiedrības izpratni par pasaules jūru un okeānu daudzveidību un kādēļ ir svarīgi aizsargāt šīs ekosistēmas. EU4Ocean platformas biedru pulkā ir dažādas organizācijas un institūcijas, kuras apvienojas kopīgās kampaņās un projektos, tādā veidā palīdzot izplatīt ziņas par aktuālo jūras pētniecībā. Sīkāka informācija par šo platformu, citiem tās biedriem un aktuālitātēm pieejama šeit: https://ej.uz/EU4Ocean

Kā labs piemērs minama iniciatīva “The Marine Diaries”. Šī projekta mājaslapā https://www.themarinediaries.com/marine-ecosystem-diaries  tiek apkopoti noderīgi materiāli par dažādiem jūras dzīvotņu tipiem pasaulē (informācija ir angļu valodā). Tur var atrast noderīgu informāciju un faktus par, piemēram, koraļļu rifiem, zemūdens mežiem un dziļūdens hidrotermiskajām atverēm. Šie materiāli var lieti noderēt mācību nolūkiem vai kalpot par iedvesmu.

Ciešākie sadarbības partneri

  • Latvijas Universitāte

  • Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs

  • Nacionālo Bruņoto spēku Jūras spēku flotile

  • Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts (BIOR) 

  • ... pārējie.

Kontakti

{google_map}LHEI|version:classic|link:no|show_info:no|width:250|height:250|https:yes{/google_map}

Voleru iela 4, LV-1007, Rīga.

E-pasts: hydro@latnet.lv
Datu aizsardzības speciālists Aleksandra Ivanova: das@lhei.lv

Šī mājas lapa izmanto Sīkdatnes, apmeklējot to Jūs piekrītat to izmantošanai.