Jaunumi
- Detaļas
Doktorantūras studente Anna Lanka (šobrīd studē TalTech) pēta sakarību starp ūdensblusu atliekām, kas saglabājušās ezera virsējā sedimentu slānī un ezerus raksturojošajiem parametriem (caurredzamība, pH, elektrovadītspēja, kopējā fosfora koncentrācija u.c). Izmantojot šīs sakarības tiks veidots modelis, ko izmantos vēsturisko ezeru apstākļu rekonstrukcijai. Tā rezultātā būs iespējams labāk izprast kādi izskatījās Baltijas valstu ezeri pagātnē, kā cilvēku saimnieciskā darbība un klātbūtne ir ietekmējusi ezerus un ūdens kvalitāti.
- Detaļas
Latvijas Hidroekoloģijas institūts ir divu konsorciju partneris, kuru sagatavotie projektu pieteikumi jūlija otrajā pusē apstiprināti finansēšanai no programmas Horizon Europe. Nākamajos trīs gados LHEI darbosies projektos "Infrastructure for Marine and Inland Water Research (AquaINFRA)" un "BlueMissionBANOS – supporting the Mission Ocean Lighthouse in the Baltic and North Sea basins (BlueMissionBANOS)".
- Detaļas
Projekta MEDWwater ietvaros zinātnieki ir konstatējuši dažādu farmaceitiski aktīvo vielu klātbūtni ne tikai mūsu notekūdeņos, bet arī upēs un jūrā. Īpaši dominē pretsāpju un pretiekaisuma medikamentos atrodamās aktīvās vielas kā ibuprofēns, diklofenaks un paracetamols.
Noskaties kampaņas “Dabai Tableti Nevajag” ietvaros tapušo animāciju kā farmaceitiski aktīvās vielas nonāk vidē un ko mēs katrs varam darīt, lai samazinātu šo vielu daudzumu https://www.youtube.com/watch?v=m9TZVkvD-uE .
Uzzini vairāk https://www.kurzemesregions.lv/dabaitabletinevajag/
- Detaļas
Latvijas Hidroekoloģijas institūta komanda pirmo reizi realizējusi mikroplastmasas monitoringa programmu 13.-17. jūnija reisa laikā, par spīti ne vienmēr patīkamajiem laika apstākļiem. Apsekoti 11 novērojumu transekti Rīgas līcī un Baltijas jūrā. Savukārt LHEI YouTube kanālā jauns video par darbu jūrā uz Somijas Vides institūta kuģa "Aranda", ekspedīcijā CABLE (Central Baltic Sea Circulation Experiment) aprīlī - https://www.youtube.com/watch?v=kQ80-r5rmp8
- Detaļas
"Baltic Earth" konferencē Jastarnjā, Polijā (30.05.-03.06.) LHEI piedalās ar diviem pētnieku referātiem. Astrai Labucei referāts par Rīgas līča pelaģiskā barības tīkla īpatnībām un Mārim Skudram ziņojums par apvelinga pētījumiem turpat, Rīgas līcī.
Pētījumi veikti ar LVAFA finansētā projekta "Indikatora izveidošana raksturlielumam D4 pēc Jūras stratēģijas pamatdirektīvas prasībām, izmantojot Rīgas līča pelaģiskā barības tīkla enerģijas plūsmu budžetu" aktivitāte" (A. Labuce) un PostDoc projekta "Nacionālās monitoringa programmas uzlabošana Rīgas līcim, sniedzot rekomendācijas jaunai papildinātai metodoloģijai, ieskaitot vairāku datu ieguves metožu izmantošanu, apvelinga noteikšanu un raksturošanu" (1.1.1.2./VIAA/4/20/733, M.Skudra) atbalstu.
- Detaļas
- Detaļas
29. oktobrī tiešsaistē Latvijas Hidroekoloģijas institūts organizēja noslēguma semināru Latvijas Vides aizsardzības fonda finansētajam projektam Nr. 1‑08/56/2020 "Rīgas līča vides stāvokļa novērtēšanas rekomendāciju izstrāde un ieviešana klimata izmaiņu apstākļos, izmantojot vienšūņa Mesodinium rubrum attīstības īpatnības”. Projekts ilga no 2020. gada jūnija līdz 2021. gada septembrim, un salīdzinoši īsā laikā izdevies iegūt gan interesantus rezultātus, gan aprobēt metodi organismu trofijas veida noteikšanai. Seminārā projekta vadītāja Iveta Jurgensone iepazīstināja ar sasniegto un turpmākajiem plāniem, savukārt prezentāciju iespējams aplūkot pielikumā.
 Mesodinium_prezentacija_29_10_21-2.pdf | [Prezentācija] | 5288 kB |
- Detaļas
- Detaļas
18.-22. oktobrī Orhūsā, Dānijā notiek 13. Baltijas jūras zinātnes kongress. Latvijas Hidroekoloģijas institūts pārstāvēts ar vienu mutisko referātu un trim stenda referātiem. Aurelijai Armoškaitei uzstāšanās par jūras plānošanas rīku, savukārt divus vakarus stenda referātu sesijās piedalās Evita Strode par sānpelžu saistību ar vides veselību, Anete Fedorovska par apaļā jūrasgrunduļa ietekmi uz rifu biotopiem un Marta Barone par mikroplastmasu Rīgas līcī un Baltijas jūrā. Vairāk par kongresu - https://conferences.au.dk/bssc2021/
- Detaļas
Līdz 7. aprīlim notiek pieteikšanās doktorantu un zinātniskā grāda pretendentu ceturtajam grantu konkursa.
Latvijas Universitāte (LU) izsludina ceturto grantu konkursu ar mērķi nodrošināt atalgojumu Latvijas Universitātes doktora studiju programmu doktorantiem un zinātniskā grāda pretendentiem zinātniski pētnieciskā darba veikšanai Latvijas Universitātē vai sadarbības partnera organizācijā.
 4_grantu_konkursa_NOLIKUMS_sam822)24032022.doc | [Nolikums] | 430 kB |
- Detaļas
- Detaļas
Līdz 5. maijam notiek pieteikšanās Doktorantu un zinātniskā grāda pretendentu piektajam grantu konkursam.
Latvijas Universitāte (LU) izsludina Doktorantu un zinātniskā grāda pretendentu piekto grantu konkursu ar mērķi nodrošināt atalgojumu Latvijas Universitātes doktora studiju programmu doktorantiem un zinātniskā grāda pretendentiem zinātniski pētnieciskā darba veikšanai Latvijas Universitātē vai sadarbības partnera organizācijā.
| 5_grantu_konkursa_NOLIKUMS_sam822_20042022.doc | [Nolikums] | 422 kB |
| PR_20042022_www_LU_granti_V_karta.doc | [Granti] | 91 kB |
- Detaļas
Kopš vasaras vidus LHEI kļuvis par dalībnieku apvienībā "Nordic Testbed Network", kurā uzsvars likts uz kopīgu darbu bioekonomikas digitalizēšanai. Digitalizācijas risinājumu pārbaudes vietas (= testbeds) tiek piedāvātas vidiem apvienības dalībniekiem, tādējādi palielinot izpratni par šo vietu nozīmi un veicinot zināšanu un tehnoloģiju apmaiņu starp valstīm. Kaut arī apvienību uztur Ziemeļvalstu organizācijas, tajā tiek aicinātas iesaistīties arī Baltijas valstu institūcijas. Ar LHEI kā jaunu "Nordic Testbed Network" dalībnieku iepazīstina jaunākais apvienības informatīvais biļetens - https://nordictestbednetwork.se/2021/08/25/join-us-in-welcoming-two-new-testbeds-to-the-network/
- Detaļas
Latvijas Hidroekoloģijas institūts nosoda Krievijas agresiju un izsaka pilnīgu solidaritāti ar Ukrainu un tās tautu!
LHEI ir apzinājis iespējas atbalstīt Ukrainas zinātniekus un ir informējis arī Izglītības un zinātnes ministrija par iespēju nodrošināt darba vietas ukraiņu zinātniekiem saistībā ar ūdeņu pētījumiem. LHEI piedalās akcijā #ScienceForUkraine, aicinām sazināties, ja apzināta šāda nepieciešamība.
LHEI informē, ka esošajos apstākļos nesadarbosies ar Krievijas zinātniskajām institūcijām un zinātniekiem.
- Detaļas
21. augustā Latvijas Hidroekoloģijas pārstāvji piedalīsies trijos pasākumos, kuros stāstīs, rādīs un paskaidros par Baltijas jūru, kā arī par mikroplastmasas piesārņojuma problēmu. Zvejniekciema ostas svētki Skultes ostā, pasākums ma-DARA Ziemupes jūrmalā un sarunu festivāls LAMPA Cēsīs būs sestdienas "lauka darbi":
https://saulkrasti.lv/jaunumi/kultura/aicinam-uz-ostas-svetkiem-zvejniekciema/
https://www.facebook.com/pasakumsmadara/photos/gm.855866678651589/3965053436951365/
- Detaļas
Daugavpils Universitāte (DU) izsludina 2. doktorantūras grantu konkursu. Konkursa mērķis ir stiprināt DU akadēmisko personālu stratēģiskās specializācijas jomās, galvenokārt veicinot atjaunotni un virzoties uz jaunā doktorantūras modeļa ieviešanu – uz inovācijām orientētu doktorantūras ietvaru.
Šajā uzsaukumā tiek izsludinātas 12 vietas šādās zinātnes nozaru grupās:
- Dabaszinātnes – 7 (tostarp 1 pie sadarbības partnera – Daugavpils Universitātes aģentūrā “Latvijas Hidroekoloģijas institūts”);
- Sociālās zinātnes – 4;
- Humanitārās un mākslas zinātnes – 1.
Pieteikšanās un dokumentu iesniegšana norisinās līdz 2022. gada 6. janvārim.
Vairāk informācijas: https://du.lv/izsludinats-2-doktoranturas-grantu-konkurss/?fbclid=IwAR0T8bbb1w7iU73gRkXlxCpL0F_Nbx4eiRucHLFJrfIYzHtNy_B67Ayufg0
Doktorantūras grantu konkurss tiek īstenots ESF projekta “Daugavpils Universitātes stratēģiskās specializācijas jomu akadēmiskā personāla profesionālās kompetences stiprināšana 3. kārta” Nr. 8.2.2.0/20/I/003 ietvaros.
- Detaļas
- Detaļas
- Detaļas
Kādi izpētes darbi un kāpēc tie tiek veikti LIFE projekta REEF ietvaros, kā arī skolēnu iepazīstināšana ar Baltijas jūras iemītniekiem nesen atspoguļota divos TV sižetos Kurzemes TV un TV3 raidījumā "900 sekundes". Ar sižetiem var iepazīties - https://www.liepajniekiem.lv/tv-kurzeme/sizeti/zinatnieki-30-metru-dziluma-peta-baltijas-juras-biotopus/ un https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/dabas-izpetes-nometne-berniem-un-jauniesiem-iespeja-iepazit-latvija-sastopamus-udens-iemitniekus/#related
- Detaļas
Latvijas Hidroekoloģijas institūta pavadošais pasākums Okeāna desmitgades laboratorijai " A Clean Ocean" šo piektdien no plkst. 10.00 tiešsaistē, taču jau tagad var īsā testā noskaidrot savas zināšanas par plastmasu okeānos - https://create.kahoot.it/share/plastics-microplastics-and-the-oceans-are-you-aware/916c0b36-c0e9-4c7c-b424-5fa0e8ee2757
- Detaļas
- Detaļas
ANO Okeāna desmitgades ietvaros, 19. novembrī plkst. 10.00 notiek Latvijas Hidroekoloģijas institūta, Selga un Pasaules Dabas Fonds tiešsaistes diskusija par mikroplastmasu mūsu pludmalēs, sabiedrības iesaisti un kopīgām pūlēm jūras vides uzlabošanai.
Vairāk informācijas par pasākumu: https://fb.me/e/121ykHXAN
Pasākuma norise saistīta arī ar pēcdoktorantūras pētījuma "Paleo-ekotoksikoloģijas pieeja, lai noteiktu plastmasas daļiņu ietekmi uz saldūdens stūrakmens vēžveidīgo grupas Cladocera funkcionālo un strukturālo daudzveidību (1.1.1.2/VIAA/2/18/359)" izpildi.
- Detaļas
- Detaļas
Šoruden noslēdzas Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2014.-2020. gadam projekts GRASS, kurš bija veltīts iespējām ilgtspējīgai makroaļģu izmantošanai Baltijas jūrā. LHEI informē, ka projekta rezultāti angļu valodā pieejami https://www.submariner-network.eu/grass mājas lapā, sadaļā Project Outputs, savukārt plaša informācija par projektu latviešu valodā apkopota Kurzemes plānošanas reģiona mājas lapā - https://www.kurzemesregions.lv/projekti/vides-aizsardziba/grass/.
Atgādinām arī, ka brošūra par makroaļģu audzēšanu Baltijas jūrā pieejama šeit.
- Detaļas
Mierīgais laiks jūrā atļauj Latvijas Hidroekoloģijas institūta komandai aktīvi veikt ieplānotos lauku darbus - arī 15. un 16. jūlijā kārtējo reizi Rīgas līcī ievākti hidroloģijas, hidroķīmijas un planktona paraugus Latvijas Vides aizsardzības fonda administrācijas finansētā projektā Nr. 1-08/191/2020 (aka D4). Paraugu ievākšanu plānots turpināt līdz septembra vidum, un tad tiks uzsākta datu analīze un barības tīkla aprēķini, lai novērtētu mazāko organismu lomu un nozīmi oglekļa plūsmās.
