LZP granta Nr. 09.1577 "Asaru (Perca fluviatilis) barošanās ekoloģiju ietekmējošie faktori Latvijas jūras piekrastē" īss apraksts

Pieaugot antropogēno aktivitāšu spiedienam, pēdējo 100 gadu laikā ir notikušas būtiskas izmaiņas Baltijas jūras pārejas un piekrastes ūdeņu ekosistēmās. Līdz nesenai pagātnei veiktie pētījumi vairāk fokusējās uz koncentrāciju un biomasu izmaiņām. Savukārt pēdējā laikā lielāks uzsvars tiek likts uz ekosistēmas pieeju, kas labāk dod iespēju sasaistīt novērotās izmaiņas ar to cēloni.

Lai labāk varētu veikt Rīgas līča pārejas ūdeņu ekosistēmas pētījumus, tiek apvienoti trīs LZP granti (Nr. 09.1011; Nr. 09.1185 un Nr. 09.1314) un turpmākos pētījumus ir paredzēts veikt trīs savstarpēji saistītos blokos.

Tā kā ezeros un ūdenskrātuvēs, kas ir relatīvi noslēgti saldūdens baseini, noskaidrotie fakti un procesi nav tieši pārnesami uz iesāļajiem jūras piekrastes ūdeņiem, tad pirmais pētījumu bloks fokusējas uz asaru (Perca fluviatilis), kas ir Eiropas saldūdeņos un iesāļajā Baltijas jūrā bieži sastopama zivs, kuras daudzveidīgā barības objektu izvēle dažādos dzīves posmos nosaka tās lomu gan pelaģiskās, gan bentiskās ekosistēmas barības ķēdēs, barības sastāva izpēti. Lai labāk izvērtētu asaru barības bāzes dinamiku un varētu nošķirt antropogēnās iedarbības efektus no vides dabīgās dinamikas, otrajā blokā tiks veikti pētījumi par silīcija nozīmi fitoplanktona sugu sastāva izmaiņās, jo  pēdējos gados veiktie salīdzinošie un paleoekoloģiskie pētījumi ir parādījuši, ka Baltijas jūrā silīcija nozīme ir nepietiekami novērtēta un Baltijas jūrā novērotās intensīvās eitrofikācijas ietekmē silīcija koncentrācija Baltijas jūrā ir strauji samazinājusies līdz līmenim, kas būtiski ietekmē pavasara fitoplanktona sugu sastāvu vai pat lokāli kļūst par fitoplanktona pirmprodukciju limitējošu elementu. Veiktie aprēķini liecina, ka pēdējo 100 gadu laikā silīcija koncentrācija Baltijas jūrā ir samazinājusies 2-3 reizes. Kas savukārt būtiski ietekmē zivju, šī pētījuma kontekstā asaru, barības bāzi. Savukārt pieaugošā kaitīgo vielu ietekme uz barības bāzes sastāvu un kvalitāti tiks pētīta trešajā blokā, izmantojot biomarķieru pieeju, kas dod iespēju novērtēt novērotā piesārņojuma ietekmi uz bioloģiskiem organismiem.